Mana iekšējā līdere: kā es līdz šim nokļuvu

Kopsavilkums: Bija vajadzīga drosme, apņēmība, asaras un daudz darba (gan iekšēja, gan ārēja), bet beigās es sapratu, ka nevaru gaidīt, kamēr kāds atnāk un mani izglābj; man pašai bija jābūt tai līderei, kuras manā dzīvē pietrūka. Uzzini, kā es no zemas pašpārliecinātības kļuvu par starptautiski atzītu valodu pasniedzēju, mentori un treneri.

Esmu ļoti pateicīga par svētīgo darbu, ko šobrīd veicu, taču, lai kļūtu par valodu pasniedzēju un mentoru, bija nepieciešama liela drosme un pamatīgs darbs ar sevi. Agrāk naktīs nespēju aizmigt, uztraucoties par to, kāda būs publikas reakcija, kad došos publiski uzstāties. Ilgstoši prātu mocīja dažādi jautājumi: “Vai Tu sapratīsi mani? Vai spēsi sajust to vēstījumu, ko vēlos nodot tev? Vai sajutīsi, ka to daru no sirds? “ Iekšējais kritiķis vēljoprojām ir ar mani, taču nu jau spēju to kontrolēt.

Daļa cilvēku, kuri mani pazina iepriekš, varētu domāt, ka lēmums kļūt par mentoru ir radies no zila gaisa. Taču sevis un citu izzināšanas ceļš aizsākās 2018.gada vasarā un šobrīd, pateicoties manam apbrīnojamajam partnerim, man ir iespēja būt tādam cilvēkam, kādu vienmēr esmu vēlējusies savā dzīvē. 

"Tagad man ir iespēja būt tādai līderei, kādu es būtu gribējusi redzēt savā laikā, kad man tas bija nepieciešams”

Taču ceļš līdz tādai versijai, kādā jūs redzat mani šobrīd, ir bijis dažādu pārbaudījumu pilns. Es agrāk meklēju cilvēku, kurš spēs iemācīt, kā pareizi sevi novērtēt, kā atpūsties, kurš atbalstīs tad, kad tas visvairāk nepieciešams un, iedos nepieciešamo informāciju, lai dzīvotu laimīgāk. Iespējams, ka tāds cilvēks jau toreiz eksistēja, taču tobrīd es tādu nespēju atrast. Līdz ar to uzdevu sev jautājumu, ja es meklēju tādu cilvēku, tad iespējams vēl kāds tādu meklē? Tāpēc izjutu aicinājumu kļūt pašai par tādu cilvēku,  sākt meklējumus sevī un atrast sevī Līderi.

Ceļš nebija viegls. Ilgu laiku  strādājot individuāli pie savas perosnīgās attīstības, ar laiku sapratu, kam jāpievērš pastiprinātāka uzmanība.  Padziļinātāk pētot savu uzvedību, sapratu, ka ir jāstrādā pie savas pašpārliecinātības un jāattīsta dziļāka pašpaļāvība. Ja es vēlējos attīstīt sevī līdera prasmes un pilnībā izpaust savu potenciālu, tad nedrīkstēju ignorēt notiekošos procesus.

Viens no šādiem brīžiem bija tad, kad galvā mutuļoja domas, ka ar mani kaut kas nav kārtībā. Izskaidrojumu tam nebija. Es skatījos spogulī un sajūta bija, ka skatos uz izkropļotu atspulgu, nespējot atpazīt, kas es esmu. Skatījos uz sevi un mani pārņēma dziļas skumjas un bailes, kuras nekādīgi nespēju izskaidrot. Netiku galā ar dzīves dotajām situācijām, jutos bezspēcīga, taču es zināju tikai vienu- man jāatrod veids, kā atbrīvoties no šīs izkropļotās perspektīvas un jāatrod savs patiesais “es”.

Sākotnēji lai paaugstinātu savu vērtību savās un citu acīs, meklēju veidus, kā saņemt atzinības-  dažādus izglītības dokumentus par paveiktu darbu, komplimentus un citus apstiprinājumus no dažādiem cilvēkiem. Man šķita, ka tādā veidā es uzlaboju savu pašapziņu, atrodu sevi, bet patiesībā es nevis uzlaboju savu pašpārliecinātību, bet gan to zaudēju. Lai atrastu savu patieso “es”, bija nepieciešams iet dziļumā ar sevi pašu. To palīdzēja divi gadi intensīvas jogas, dažādas meditācijas, daudz un dažādu sarunu ar vīru un sevis iepazīšana, lai saprastu, ka sevi ir jāpieņem pilnībā tādu, kāda esmu.

Pilnībā iemiesojot šo atziņu, es sāku sevi definēt, ņemot vērā savas dzīves vērtības, nevis apstākļus, kādus dzīve iedod. 

Tas nozīmēja arī to, ka es varu virzīties uz uz pārpilnības pilnu dzīvi, tikai man bija jāsaprot, kādi bija mani limitējošie priekšstati, kuri neļauj man pilnvērtīgi parādīt savu potenicālu.

"Tad kad es sev saku, ka neesmu spējīga kaut ko izdarīt, piemēram, publiski uzstāties, tad es praktizēju limitējošo pārliecību par sevi. Šādas pārliecības pēc tam kļūst par pašaizsardzības mehānismu, kuru pavada bailes. Bailes no tā, ka citi izsmies. Bailes par to, ka mani nepieņems. Bailes no neizdošanās".

Tā kā man bija mērķis palīdzēt sev, tad es atklāju, ka ir vērts situāciju paanalizēt. Kādas būs iespējamās sekas tam, ko vēlos darīt? Ir loģiskās un iespējamās sekas. Vai šīm sekām ir pozitīvie aspekti, kuri varētu atsvērt kādu no negatīvajiem?  Un izrādījās, ka es pati prātā biju palielinājusi draudus. Tas bija saistīts ar to, ka mana pašpārliecinātība darbojās dīvainā ciklā.

.

"Ja es sev saku, ka kaut ko nespēju izdarīt, tad tāpēc es to nedaru un pēc tam to nostiprinu arī savā realitātē." 

Process, ko es veicu, lai izkļūtu no šīs rutīnas, nebija viegls. Tas prasīja drosmi, apņēmību, asaras un daudz darba. Sēžot šeit un rakstot šos vārdus, es jūtu milzīgu pateicību par visu. Es esmu tik lepna par to, cik tālu esmu tikusi, un es nebūtu spējusi to izdarīt bez sava vīra un ģimenes atbalsta. Tagad es esmu pilnīgi cits cilvēks.

Daži instrumenti, kuri man palīdzēja šajā ceļā, bija meditācija un apzinātība (mindfulness). Tie, cita starpā, bija daži no būtiskākajiem elementiem, kuri man palīdzēja risināt pastāvīgo zemas pašpārliecinātības problēmu. Es varēju koncentrēties uz tagadnes brīdi un pieņemt radušās domas un sajūtas bez nosodījuma. To darot, es varēju pārvarēt savas bailes un iegūt pārliecību, ka varu būt tāda, kāda patiesi esmu. Šis ceļojums bija transformējošs un ļāva man dzīvot pilnvērtīgāku dzīvi.

Pašpārliecinātības atgūšanas process bija līdzīgs sīpola slāņu lobīšanai - tā bija pakāpeniska, bet dziļa transformācija, kura ļāva man atbrīvoties no vecajiem modeļiem un uzskatiem, kuri mani ierobežoja. Tagad, kad vien es nonāku sarežģītā situācijā, kur ir potenciāls darboties pēc vecā modeļa, es skaidri izvērtēju, kādas ir manas galvenās domas.

Vai tās ir pozitīvas, kur domāju- man izdosies nākamā intervija vai šodien man būs lieliska sesija ar klientu? Vai arī tās ir negatīvas?  Ikreiz, kad saprotu, ka domāju negatīvi, es sevi nešaustu, bet ļauju domām, kuras nevēlos pieņemt, vienkarši iet garām, un pieturos pie tām, kuras man sagādā prieku un piepildījumu. Es atgādinu sev, ka es varu to izdarīt un, ka esmu spējīga sasniegt savus mērķus.

Ja kaut kas no šī ir tev pazīstams, tad es gribētu Tev ieteikt vienu uzdevumu, kurš Tev palīdzēs. Pievērs uzmanību domām, sajūtām, idejām un ķermeņa stāvoklim, kuru Tu izjūti tad, kad rodas jaunas iespējas.  Vai Tu sev saki, ka kaut ko nevari izdarīt, vai arī iekšēji jūti pretestību? Strādājot ar šo procesu, Tu vari noteikt, vai limitējošās pārliecības sabotē Tavu dzīvi un Tavus sapņus. Kad sāksi apzināti saprast, kā jūties, un sazināsies ar savām sajūtām, varēsi sākt izmantot holistiskas metodes, piemēram, jogu, meditāciju, kontemplācijas vai elpošanas darbus.

Ikdienā ir svarīgi veikt pašreflekciju, lai apzinātu, kas ir tas, ko izjūtam un, ko domājam. Bez šī soļa var būt grūti saprast, kas ir tas, ko vajag uzlabot un, kas ir tas, kas ir jāisteno. Lai uzlabotu savu pašapziņu, nepieciešams savienoties ar savām sajūtām. Tas darbojās man un es ticu, ka tas darbosies arī Tev.

#iedvesmojieties

Lina V.

Nepieciešama palīdzība ar pašapziņu? Noklikšķini uz attēlu, lai uzzinātu, kā es Tevi varu šīnī mērā vairāk atbalstīt.